Dārgie ārzemēs studējošie ārvalstu studenti,
Kādu dienu 1938. gadā Džons Djūvijs uzrunāja profesionālus pedagogus un aicināja viņus izvirzīt uzdevumu un noskaidrot – ” kas Izglītība īsti ir “. 1940.gadu beigās Filips Džeksons izlasīja šo lekciju un Djuija teiktais viņu dziļi ieinteresēja un nākošos sešdesmit gadus viņš veltīja šī jautājuma izpētei. Kas tad ir izglītība? Vai ar to mēs domājam izglītošanos dzīves laikā kāda rezultāta sasniegšanai ? Viņš veica dziļu filozofisku izpēti kā mēs integrējam zināšanas cilvēku sabiedrībā un kādā veidā būtu jāveic šis vitāli svarīgais uzdevums.
Pārsvarā mūsdienu izglītībai ir strikti empīriska pieeja, lai rastu pragmatiskus risinājumus skolotājiem un skolu administratoriem. Džonsons apgalvo, ka mums jāmācās ne tikai kā uzlabot pašreizējo praksi, bet arī domāt ko izglītība patiesībā nozīmē – īsi sakot, mums pastāvīgi jāpārskata izglītība no pašiem pamatiem. Džeksons aicina vadīties pēc Djuvija piezīmēm, Hēgeļa, Kanta, Paula Tilliha mācībām un viest skaidrību par to kā sabiedrība runā , var runāt un kā vajadzētu atspoguļot patiesību un nododt zināšanu nākamajām paaudzēm.
Laikā, kad ar vien vairāk skolās notiek ideoloģiski strīdi, kas tad izglītība tiešām ir , jāpiesauc Džeksoa izglītībai izvirzītais mērķis – padarīt studentus, kā arī skolotājus un tatad visus – par labākiem cilvēkiem.
